Ar velo pa meža takām

brauciens-pa-mezu-velo-drosiba-daba

Pavasaris un rudens ir pats labākais laiks, kad no šķūņa vilkt laukā savu velosipēdu un sēsties tam seglos. Kas var būt labāks var pedāļu mīšanu svaigā gaisā nevis piesvīdušā sporta zālē, kur skats paveras vien laukā uz ielu. Kāpēc tieši pavasaris un rudens? Jo tad klimats ir kā radīts fiziskām aktivitātēm laukā – nav pārāk karsti, lietus patīkami atvēsina, saule vairs nav tik kaitīga.

Nekaitiniet autovadītājus

Tiklīdz uz ielām parādās velobraucēji, autovadītāji kļūst īdzīgi. Un ir ļoti skaidrs, kāpēc tā. Velobraucēji nekad neciena ne šoferus, ne kājāmgājējus. Situācija uz ceļiem kļūst bīstama. Vēl vairāk – viņi uzskata, ka ir lielceļu karaļi… Tāpēc, mīļie velomīļi, brauciet pa mežiem, pa jūrmalu, vienalga – tikai netraucējiet!

Kad reiz velosipēdisti sapratīs, ka pāri gājēju pārejai nedrīkst mesties pēkšņi ar domu – gājēju pāreja mani aizsargās no visa… Nu kā šoferis var paspēt reaģēt šādā situācijā? Vai tad šoferim auto ir kāda ultrasonogrāfija uz acīm, kas pasaka priekšā, par ko trakais velobraucējs domā? Atcerieties – nokāpiet no sava braucamā un šķērsojiet gājēju pāreju stumjot velosipēdu tikai tad, kad esat pārliecinājies, ka visi šoferi jūs redz un LAIŽ.

Meža taku burvība

Daudz patīkamām ir pārvietoties ar velosipēdu pa meža ceļiem un takām. Pirmkārt, gaiss mežā ir savādāks kā pilsētā! Toties brauciens pa mežu dos pavisam savādāku slodzi nekā brauciens pa līdzenu asfaltu, taisnu ceļu. Mežā slodze palielinās, jo takas ir līkumotas, tās dzīslo koku saknes, periodiski var mainīties segums – smilts, grants, melnzeme. Tāpat meža takas nekad nebūs vienmērīgas, tās iet kalnup, lejup no kalna – interesanti!

Traumas

Arī velobraucēji, kā jeb kuri sportisti, gūst traumas. Ja gadās nokrist no velosipēda, visbiežāk gadās tikt pie sasitumiem, retāk, nopietnākos gadījumos – lūzumiem. Sievietēm, kas gaida mazuli, nav ieteicams braukt ar velosipēdu. Pirmajos mēnešos, kad vēders vēl nav pamanāms un netraucē, to var darīt mierīgākā režīmā kā ierasts. Tomēr ieteicams konsultēties ar grūtniecību uzraugošo speciālistu.

Ja traumu gūst velobraucēja – grūtniece – jāvēršas pie ārsta. Vēlams veikt ultrasonogrāfiskos izmeklējumus lai pārliecinātos, ka mātei un mazulim viss ir kārtībā. Ultrasonogrāfija Rīgā ir ātri pieejams pakalpojums. Ārkārtas gadījumos to veiks jeb kurā slimnīcā pēc vajadzības.

Tāpat nav ieteicams braukt pa sarežģītām meža takām pārvadājot sēdeklītī bērnu. Tad jebkurš misēklis var kļūt par pamatīgu pārbīli mazulim, vai pat par traumu, ja krītat.

Ja velobraucienu vēlaties padarīt ģimenisku un mierīgu – izvēlieties kādu parku vai vietu ārpus pilsētas, kur nav liela cilvēku plūsma un satiksme.

Uzturēt kārtībā savu velosipēdu

Velosipēds, tāpat kā jebkurš transporta līdzeklis, ir jāuztur tehniskā kārtībā. Pirms dodieties braucienā, pārbaudiet, vai viss ir savās vietās, vai nav kāda tehniska problēma. Pārbaudiet arī savu bērnu braucamos un iemāciet bērniem, ka jāseko līdzi šādām niansēm.

Velciet ķiveri!

Obligāts priekšnoteikums, lai dotos drošā braucienā – ķivere! Tā jāvelk visiem, bez izņēmuma. Bērniem vajadzētu vilkt arī ceļgalu un elkoņu aizsargus. Drošības nekad nevar būt par daudz!

saudze-sevi-velosipedist

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *