Tikt pie savas garāžas

garaža

Šķiet, ka mūsdienās kaut ko pa īstam un ar savām rokām darīt prot maz cilvēku. Arvien vairāk strādājošo ikdiena paiet ar datoru, papīriem. Un tāpēc arī daudzas zināšanas, kas agrāk tika nodotas no paaudzes paaudzē, palēnām, izzūd. Tāpēc arī šādas prasmes kļūst ekskluzīvākas un labāk apmaksātas. Būvniecība, remonts un celtniecība arī ir šādas jomas.

To sapratu tajā brīdī, kad sāku plānot un rēķināt, cik man izmaksātu garžās būvniecība. Par to domāju jau kādu laiku, jo māja bija, bet auto stāvēja zem klajas debess. Nebija arī īstas un ērtas saimniecības telpas. Tas man traucēja un pat tracināja, jo daudzas lietas atradās tam nepiemērotās vietās. Tāpēc nolēmu, ka beidzot tā garāža ir jāceļ. Un jāveido tāda, lai tad ietilptu viss nepieciešamais.

Meklēju meistarus, kuri šo darbu varētu paveikt — no projekta līdz pēdējam sīkumam.

Un secināju, ka vidēji par šādu darbu jāmaksā jau tā, it kā tiktu būvēta neliela māja. Būvnieku apetīte bija varena. Pat neskatoties uz to, ka biju mierā piesaistīt arī ne tos augstākās raudzes un diplomētākos speciālistus. Tas mani mulsināja, jo atceros, ka vectēvs pie savas mājas garāžu pats savām rokām uzcēla divās nedēļas nogalēs. Un tā garāža stabili stāv vēl tagad — pēc vairākiem desmitiem gadu.

Kad rēķināju izmaksas materiālu ziņā, tad pati garāža nešķita nekas pārāk traks. Galvenais ieguldījums, kura ziņā nebiju gatavs kompromisiem, bija garāžas vārti. Tos jau biju noskatījis no ripo-baltic.com. Reiz skatījos raidījumu, kur stāstīja par šo ražotāju un tā produktiem. Pēc tam nedaudz papētīju un secināju, ka tad, kad beidzot man būs garžā, tad garāžas vārti jāliek tieši no Ripo piedāvātā klāsta. Kāpēc šis jautājums ir tik būtisks? Jo garāžas vārti ir nozīmīgākais faktors, kas nosaka, cik ērti lietojama un cik droša būs garāža.

Galu galā sameklēju kādu paziņu, kurš saprot kaut ko no šīm lietām. Pierunāju par saprātīgu samaksu man palīdzēt, sniegt padomus un norādes. Tad ar dažu cilvēku palīdzību pats varēju tikt galā ar būvniecības darbiem, jo kādreiz jau man tas viss bija gana tuvs. Pusaudžu vecumā man patika kopā ar vectēvu darboties saimniecībā, ar instrumentiem. Tagad sanāca atsaukt atmiņā savas prasmes. Vēlme pēc garāžas bija liela. Bet nebiju gatavs tam tērēt tik daudz naudas. Tāpēc šāds risinājums atļāva ietaupīt. Un sev par darbu taču nemaksāju!

Viegli un ātri gan process nenoritēja, bet galu galā man bija garāža, kurā beidzot varēju nolikt savu uzticamo auto un vēl desmitiem citas lielākas un mazākas lietas, kurām beidzot bija sava vietiņa.

Iesakām izlasīt

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *