Latviešu svētā maize

maize

Latviešiem maize no laika gala ir tikusi celta goda vietā. Nav tāda latvieša, kas nezinātu kaut vienu vecmāmiņas ticējumu par maizi. Ikviens kārtīgs, savu kultūru cienošs latvietis zina, ka maizīte jāciena un jāgodā, to nedrīkst zemē sviest vai griezt – tā jālauž. Mēģinot izzināt Latvijas maizes vēsturi atklājas, ka tā, patiesībā, ir ļoti sena un sarežģīta. Maizes cepšana nav vien arods, tā ir vesela māksla. Mēs esam zemkopju tauta. Agrāk lauku cilvēks tika vairāk godāts kā pilsētas švīts un prata daudz vairāk arodu nekā pilsētnieks. Tieši maize katrā zemkopju ģimenē bija svētības un iztikas avots, galvenais atalgojums pēc smaga darba druvā vai mežos.

Par maizes pirmsākumiem pasaulē var sākt runāt jau kopš paša akmens laikmeta. Tieši tad cilvēki eksperimentējot sāka ēst graudus un mēģināja tiem piešķirt kādu garšu. Graudi tika placināti, tiem pievienots ūdens un pamazām sākās maizes attīstības ceļš. Bet ja pievēršamies maizes vēsturei tieši Latvijā, tad par īstu maizi var sākt runāt kopš 12.gadsmita. Tas bijis laiks, kad latvieši sākuši cept raudzētu maizi.

Tā kā maize tikusi ātri iecienīta, nebija ilgi jāgaida, līdz parādījās pirmās maiznīcas un pirmie kārtīgie maizes cepēji – meistari savā jomā. Lai gan sākumā šo arodu piekopušas sievietes, vēlāk maizi cepuši tieši vīrieši. Un katram kārtīgam meistaram bijuši savi mācekļi. Mācekļu uzdevums bija kārtīgi pildīt jebkādus tam uzdotos uzdevumus bez ierunām, tikai tāds bija ceļš uz maizes cepēja amatu. Tomēr, konkurencei palielinoties, meistari savus mācekļus vairs nevēlējās laist laukā no mācekļu statusa. Meistari devuši saviem mācekļiem aizvien sarežģītākus uzdevumus (tā saucamos meistarstiķus), kas bijuši praktiski neizpildāmi.

Maize latvietim ir svarīga un svēta tik pat šodien kā pirms vairākiem simtiem gadu. Kā teikts “Maizes grāmatā” – maize visos laikos pavadījusi cilvēku no šūpuļa līdz kapam – no raudzības plāceņa līdz bēru maizei. Un šādas tradīcijas nav izzudušas arī šodien, kad sastopamies ar maizi svētkos, dienās un nedienās, pie kāzu galda un viesos ejot. Maize vienmēr ir bijusi uz mūsu galdiem, gan nabadzīgās ēkās un nostūros, gan greznās muižās pie bagātiem ļaudīm. Maize latvietim ir kā simbols, vienojošs elements. Un cik daudz nav dzirdēts no tiem, kas aizbraukuši no Latvijas uz svešām zemēm laimes vai labākas dzīves meklējumos – „Mums pietrūkst īstas latviešu rupjmaizes…”

Īstiem maizes ēdājiem nav vajadzīga veselības pārbaude katru gadu – tie ir veselīgāki. Veselības pārbaude (jeb veselības check-up) var veikt konsultējoties ar savu ģimenes ārstu. Veselības pārbaude parasti tiek veikta reizi gadā profilaktiskos nolūkos. Veselības pārbaudi var veikt arī tad, ja parādās kādas sūdzības. Ēdiet maizi, lauku dārzeņus un augļus, un jums retāk būs jāapmeklē veselības pārbaude un citi ārsti – esiet veseli!

 

Iesakām izlasīt

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *